Vēl pirms pāris desmitgadēm nereti varēja sastapties ar priekšstatiem par psihoterapiju, kuri bija visai tāli no realitātes. Kā padomdošana, "prāta programmēšana", noteiktu uzvedības modeļu iemācīšana vai pat manipulēšana ar cilvēku prātiem trešo personu vai paša psihoterapeita interesēs. Mūsdienu situācija ir krasi atšķirīga. Psihoterapija kļuvusi par plaši pieprasītu pakalpojumu un iesaistīšanās tajā nav kaut kā apkaunojoša.

Nesen uzgāju kādu K.G. Junga izteicienu. Tas varētu būt lielisks novēlējums jebkuram, kurš praktizē psihoterapijā:
"Know all the theories, master all the techniques,
But as you touch a human soul be just another human soul".

Teiktais pasvītro izglītības un teorētisko zināšanu svarīgumu. Bet ne mazāk nozīmīga ir arī otrā puse. Nonākot saskarē ar otru cilvēku, viņa iekšējo pasauli, pacenties neaizmirst, ka arī tu pats esi vienkārši cilvēks. Nepārvērties par to, kurš bārsta zinības, sprediķo, pamāca vai, vēl trakāk, manipulē. Psihoterapeita kabinets ir telpa, kurā satiekas divi cilvēki. Viens ir nācis, lai saņemtu, otrs – lai dotu.